Steroīdu vēsture sportā

Steroīdu lietošana sportā sākās nedaudz pirms pasaules svarcelšanas čempionāta 1954. gadā. Krievijas atlēti lieliski nostartēja Olimpiskajās spēlēs Helsinkos 1952. gadā, un izraisija diezgan lielu pārsteigumu visā pasaulē. Bet nekas nelīdzinājās tam, ko viņi parādija 1954. gadā. Tajā gadā Krievijas atlēti dominēja gandrīz visās svara kategorijās. John Ziegler (ASV komandas ārsts) prasija Krievijas komandas sporta ārstam, kā tas ir iespējams, un Krievijas komandas ārsts atbildēja, ka viņu komanda saņem Testosterona injekcijas. Tas visticamāk bija pats pirmais gadijums, kad anaboliskie steroīdi tikai izmantoti, lai sacensībās gūtu panākumus. Bet balstoties uz baumām, testosterona eksperimenti sākās jau uz Vācijas Olimpisko komandu 1936. gadā Berlīnes Olimpiādē. Tolaik domāja, ka zelta medaļu ieguvējs lietoja orālo testosteronu, bet diemžēl deļ tā laika sliktajām zināšanām orālā testosterona ražošanā, efekts būtu bijis ļoti minimāls. Bet saistībā ar Krievu komandu, joki par šļircēm viņu ģērbtuvēs liecināja, ka viņi noteikti neizmantoja orālo Testoserona versiju. Un Proatms, ka visi tagad gribeja zināt, kas tas ir.

Bet protams tie nebija pirmie eksperimenti ar dopingu. Jau senaās Grieķijas Olimpiskajās spēlēs, atlētiem deva dažādas saknītes un novārijumus, lai paaugstinātu viņu spējas un sniegumu. Agrīnie mēģinājumi paaugstināt Testosterona līmeni atrodami jau 776.g p.K.dz., tolaik atlētiem deva ēst dzīvnieku sēkliniekus, ko tolaik zināja jau, ka olas ražo testosteronu. Tolaik viņi sacentās par prestižu, slavu un naudu. Tas bija pietiekams iemesls, lai meklētu dopingu. Gan kā tolaik, tā arī šodien, mēs sacenšamies par naudu, slavu un medaļām. Vai tad kaut kas ir manījies? Un arī Doktors Johns Zieglers atgriežoties no 1954. gada Olimpiādes protams uzreiz sāka pētīt Testosteronu un saprata, ka viņam ir jāizdomā kaut kas labāks!

Un šeit aizsākas stāsts par pirmo sportistiem radīto dopingu - METĀNU, jeb ANABOLU, DANABOLU, DIANABOLU. Dr.Zieglers ar kompānijas "Ciba pharmaceutical" palīdzību 1956. gadā radija pirmo anabolisko steroīdu, kas nav testosterons - metānu! Un protams tam sekoja arī rezultāti. Jau ap 1960. gadu doktora Zieglera svarcelšanas komanda dominēja Amerikā. Un kopš tiem laikiem, tika radīti dažādi steroīdi ar dažādiem raksturiem.

Vēlos 1960. gados Vācieši arī sāka eksperimentus un deva saviem atlētiem valsts sponsorētus steroīdus, lai spodrinātu nacionālo slavu uzvarot Olimpiskajās spēlēs.

1968. gadā doktors Manfrēds Hoeppners, Vācijas komandas galvenais ārsts uzrakstija atskaiti valdībai, ar ieteikumu dot visiem vāciju pārstāvošajiem atlētiem steroīdus. Vairākus gadus pēc šīs atskaites Vācijas sportistu spiediens tika sajusts katrā galvenajā pasaules mēroga sporta sacensībā. No Olimpiskajām spēlēm, līdz Pasaules čempionātiem, viņi brauca mājās ar medaļām un pasaules rekordiem.

Protams ir dokumentētas arī citas palīgvielas, kas tolaik tika izmantotas dopinga veidā. Piemēram 1904. gada Olimpiskajās spēlēs Tomas Hiks (ASV maratonists) lietoja brendija, kokaīna un strihīna kokteili. Viņš ieguva zelta medaļu. Viņa draugi, arī skrējēji, eksperimentēja ar nitroglicerīnu, lai palašinātu artērijas, vēlāk pārslēdzās uz Benzidrīnu un amfetamīnu.

Daudz dažādas vielas tika izmantotas. Bet nevienas spēka pieaugumā nepārspēj anaboliskos steroīdus. Deļ šī iemesla Dr.Zieglera radītais metāns ātri tika izplatīts visā pasaulē, lai to lietotu jebkurš, kurš vēlējās uzlabot sniegumu. Tas palīdzeja daudziem kultūristiem, powerlifteriem, svarcēlājiem, Amerikāņu futbola spēlētajiem un olimpiešiem, lai tie varētu trenēties ilgāk, spēcīgāk un daudz efektīvāk. Kā jau visi steroīdi, metāns, palielināja proteīna sintēzi un muskuļu augšanas ātrumu, kas bez metāna nebūtu iespējams. Un uzlabotās spējas ļoti daudziem atlētiem ienesa arī papildus ienākumus, dominējot sacensībās.

Tolaik visā pasaulē atlēti bija kā traki uz metānu. Visi gribeja zināt, kur dabūt, kā lietot. Lielākās farmācijas kompānijas ražoja kaudzēm metāna. Neiligi pēc tam metānu iekļāva aizliegoto vielu sarakstā Olimpiskajās spēlēs. Lieki pieminēt, ka arī lielā trakuma laikā 1970. gadā Arnolds uzvarēja savu pirmo no daudzajiem Mr. Olympia tituliem. Vai man vēl jāsaka, ka viņam drošvien labi pie sirds gāja metāns? :)